CNC tehnoloģija radās aviācijas un kosmosa nozares vajadzībām. 1940. gadu beigās amerikāņu helikopteru kompānija ierosināja šo koncepciju.
Sākotnējo CNC darbgaldu ideju 1952. gadā izstrādāja MIT, kas ražoja trīs-asu CNC frēzmašīnu. Līdz 1950. gadu vidum šāda veida CNC frēzmašīnas tika izmantotas lidmašīnu detaļu apstrādei. Sešdesmitajos gados CNC sistēmas un programmēšana kļuva arvien nobriedušāka un izsmalcinātāka, un CNC darbgaldi tika izmantoti dažādās rūpniecības nozarēs, taču aviācijas un kosmosa rūpniecība joprojām bija lielākais lietotājs. Dažas lielas kosmosa rūpnīcas bija aprīkotas ar simtiem CNC darbgaldu, galvenokārt griešanas mašīnām. Ar CNC apstrādātās detaļas ietver integrētus paneļus, sijas, apvalkus, starpsienas, dzenskrūves un veidņu dobumus lidmašīnu dzinēju korpusiem, vārpstām, diskiem un lāpstiņām, kā arī īpašas dobuma virsmas šķidro raķešu dzinēju sadegšanas kamerām. CNC darbgaldu agrīnā izstrāde bija vērsta uz nepārtrauktu trajektorijas kontroli.
Nepārtrauktai trajektorijas kontrolei, kas pazīstama arī kā kontūru kontrole, instrumentam ir jāpārvietojas attiecībā pret apstrādājamo priekšmetu pa iepriekš noteiktu trajektoriju. Vēlāk tika aktīvi veicināta CNC darbgaldu izstrāde no punkta{1}}līdz{2}}punktam. Vadība no punkta-līdz{5}}punktam attiecas uz rīka kustību no viena punkta uz otru, ja vien tas var precīzi sasniegt mērķi neatkarīgi no kustības ceļa.
